Anglijas referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir noslēdzies ar lēmumu – izstāties no ES. Šādu rezultātu daudzi vēlējās sagaidīt, taču tikai daļa no viņiem saprot, ko tas nākotnē varētu nozīmēt. Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo Anglijā jau ilgstoši tas nozīmēs lielākus ierobežojumus darba atļaujas iegūšanai, studentiem augstāku mācību maksu, eksportētājiem – augstākas izmaksas.
Nav noslēpums, ka liela daļa latviešu, kas strādā ārzemēs regulāri sūta naudu uz mājām – bērniem, vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem. Ja iespējas strādāt Anglijā tiks ierobežotas, teorētiski pastāv iespēja, ka šie maksājumi apsīks. No otras puses, latvieši ir strādīgi un gatavi veikt darbus, ko paši angļi negrib vai nav spējīgi veikt pietiekami kvalitatīvi. Rezultātā varam prognozēt, ka pat, ja Anglija tik tiešām pēc pāris gadiem izstāsies no ES, sekas, ko izjutīsim katrs personīgi savā maciņā nebūs tik noietnas. Ārlietu ministrijas paziņojumi liecina, ka tā darīs visu iespējamo, lai latviešu Anglijā situācija nepasliktinātos.
Ietekme uz valsts budžetu un ES fondu apguvi
Otrs aspekts, kas jāņem vērā, lemjot par Anglijas – ES attiecību nākotni ir ES budžeta veidošana un maksājumi, ko Latvija saņem no ES. Tā kā Anglija ir viena no lielākajām un ekonomiski attīstītākajām valstīm tā ik gadu ES budžetā iemaksā vairāk kā 10 miljardus eiro, no kuriem daļa vēlāk tiek pārskaitīti subsīdiju un dažādu fondu veidā Latvijas budžetā. Dažādu infrastruktūras projektu, uzņēmējdarbības veicināšanas un citu projektu attīstība lielā mērā ir atkarīga no ES finansējuma. Daudzi uzņēmumi pat specializējas uz ES fondu naudas apgūšanu. Pieņemot, ka pieejamā finansējuma apmērs samazināsies, varam prognozēt, ka samazināsies arī eiro daudzums, ko Latvijas uzņēmēji varēs apgūt. Tas varētu palielināt bezdarbu vai optimālā gadījumā vismaz liks pārorientēties uz citām darbības jomām. Pats par sevi šis process nav nekas slikts, jo jau tagad ir radītas daudzas mākslīgas nozares, kas pastāv tikai pateicoties ES fondu naudai. Šādā veidā ir iespējams nodrošināt, ka tiem cilvēkiem, kas strādā nav vajadzība ņemt kredītu vai kredītlīniju neparedzētiem tēriņiem. VIenas no lielākajām algām saņem celtniecībā nodarbinātie un šie cilvēki ir lielā mērā pastarpināti atkarīgi no ES finanšu injekcijām valsts ekonomikā.
Vai Anglija tiešām izstāsies no ES
Visi iepriekš minētie apgalvojumi, protams, ir tikai pieļāvumi, jo šobrīd neviens nezina, vai Anglija tiešām izstāsies. Jau pirmajā dienā pēc rezultātu paziņošanas tika savākts vairāk kā viens miljons parakstu atkārtota referenduma rīkošanai. Tas ir pietiekams skaits, lai refererendumu tiešām organizētu, bet sekojot šai loģikai Anglija iekļūs nepārtrauktā referendumu ķēdē. Papildus neskaidrības rada arī Īrijas un Skotijas paziņojumi, ka tās nevēlas izstāties no ES. Vai Lielbritānijas konstitucionālā sistēma tiks galā ar šādām neskaidrībām laiks rādīs, taču fakts paliek viens – iedzīvotāji ir paziņojuši, ka vēlas izstāties un valdībai būtu šis lēmums jārespektē. Ja Anglija izstāsies no ES, tās svars Eiropas ekonomikā nenovēršami novedīs pie tiešas vai pastarpinātas ietekmes arī uz katru no mums. Vieni to sajutīs – kā mazāks atbalsts no radiem ārzemēs, citi, iespējams, zaudēs darbu. Vēl citiem būs vajadzīgs kredīts, lai realizētu mērķus vai ieceres, kas bija radušās pirms gadiem. Nākotnē ir pārsteigumu pilna. Dzīvosim, redzēsim.