Publiski pieejamā informācija, ka jau 2019. gadā nebanku kreditēšanas uzņēmumiem būs pienākums apmainīties savā starpā ar informāciju par klientu kredītsaistībām. Šobrīd gan vēl nav skaidrs, vai tas paredz, ka mikro kredītu uzņēmumiem būs iespējas pārbaudīt datus arī Latvijas bankas uzturētajā kredītu reģistrā. Patērētājiem tas, visticamāk, nozīmē, ka aizņemties bez bankas starpniecības kļūs grūtāk nekā iepriekš.
Papildus tam valsts prezidenta R. Vējoņa apstiprinātie grozījumi paredz, ka maksimālā patērētāju kredītu procentu likme nedrīkstēs pārsniegt 0,07% dienā, kas ir aptuveni 25% gadā. LAFPA pārstāvji jau ir izteikušies, ka pie tik zemas likmes Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami maza apjoma īstermiņa kredīti. Nozares skatījumā izsniegt 100, 200 vai pat 300 un 400 eur aizdevumus uz īsu termiņu nebūs vairs rentabli. Maksimālā procentu likme nenosegšot uzņēmējdarbības risku. Tas nozīmē, ka daļa no īstermiņa kreditēšanas uzņēmumiem Latvijā tuvākajā laikā varētu pārtraukt savu darbu, ja vien nepārorientēsies uz citiem pakalpojumu veidiem. Nav noslēpums, ka dažādi kreditēšanas veidi paredz atšķirīgus atmaksas termiņus un maksimālās summas apmērus. Tā, piemēram, mājokļa kredītiem tiek piemērota procentu likme, kas vairumā gadījumu nepārsniedz 10% gadā.
Gadījumos, kad patērētājiem būs nepieciešami kredīti ar sliktu kreditēšanas vēsturi, ir jārēķinas, ka tie vairs, visicamāk, nebūs pieejami. Jau patlaban vairums aizdevēju noraida klientus, kas mēģina aizņemties ar sabojātu vēsturi. Izņēmums varētu būt kreditori, kas izsniedz finansējumu pret nodrošinājumu, t.i. pret auto vai nekustamā īpašuma ķīlu. Tā kā nodrošinājums kalpo par papildus garantiju, tad šādiem aizdevumiem ir mazāks risks.
Viss iepriekš minētais ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotājiem, kas pieraduši ikdienā izmantot dažādus īstermiņa aizdevumus tuvākā nākotnē būs jāpārorientējas uz citiem budžeta plānošanas principiem. Tā kā kredīts līdz algai vairs nebūs pieejams, tad nāksies samierināties ar jostas savilkšanu vai jāaizņemas būtiski lielākas summas nekā tas ir reāli nepieciešams. Cilvēkiem ar maziem ienākumiem tas vairumā gadījumu nozīmē, ka aizdevumi no juridiskām personām bez ķīlas vairs nebūs pieejami. Daži novērotāji jau ir pauduši bažas, ka tas varētu veicināt nelicenzētu aizdevēju skaita pieaugumu, taču tikai laiks rādīs vai šīs prognozes izrādīsies pamatotas.