Ne vienmēr aizņemšanās kredītiestādē vai no uzņēmuma ir labākais risinājums. Ir situācijas, kad naudu ir gatavs aizdot arī kāds tuvinieks – draugs, radinieks vai paziņa. Šie cilvēki ir gatavi uzņemties risku, atbalstot ar saviem finanšu līdzekļiem. Viens no veidiem, kā mazināt aizdevēja riskus ir noslēgt ķīlas līgumu, paredzot turpmāko rīcību gadījumā, ja parādniekam neizdodas atmaksāt naudu noteiktajā termiņā.
Gribi zaudēt draugu, aizdod naudu. (latviešu sakāmvārds).
Izvēloties šādu sadarbības modeli, abām pusēm ir ļoti rūpīgi jāvērtē potenciālie riski. Abām pusēm ir jābūt pilnīgi pārliecinātām par otras puses rīcības motivāciju. Tāpat jāapzinas, k aizdodot naudu uz spēles tiek likta ne tikai nauda, bet arī draudzība un pēdējo atgūt pēc tam var arī nebūt iespējams.
Mēs visi zinam, ka aizņemties naudu ir viegli, bet atmaksāt to ir daudz grūtāk, reizēm pat neiespējami. Slēdzot aizdevuma līgumu ar tuvu cilvēku, ikvienam būtu jāņem vērā, ka savu naudu viņš iespējams redz pēdējo reizi. Ja neesat gatavi naudu vienkārši uzdāvināt, to nevajadzētu arī aizdot. Apdomājiet, kā rīkosieties situācijā, ja parādnieks nespēs pildīt līguma saistības. Vai Jūs tiešām būsiet gatavi vērsties tiesā vai pie parādu piedzinējiem, lai pārņemtu ieķīlāto mantu, kustamo vai nekustamo īpašumu? Lielākā daļa, visticamāk, atbildētu noliedzoši, jo nevarētu atņemt draugam māju, auto vai zemi. Ja neesiet gatavi pilnībā realizēt savas līgumiskās tiesības, tad tādā gadījumā Jums šāds līgums vispār nav nepieciešams un varat izsniegt kredītu arī bez līguma noslēgšanas. Uzreiz gan jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) šādus aizdevumus bez līguma var traktēt kā dāvinājumus un, ja tas nāks gaismā, var prasīt aizņēmējam maksāt iedzīvotāja ienākuma nodokli. Protams, ja summas nav lielas un, ja šāda informācija nekur neparādās, tad nekas tāds nebūs iespējams, bet šī iespēja ir vienmēr jāpatur prātā.
Tiem cilvēkiem, kas ir gatavi realizēt līgumiskās saistības, iespējams, nodērīgākā šķitīs iespēja aizdot naudu pret nekustamā īpašuma vai transportlīdzekļa ķīlu. Pirmo no šīm iespējām var noformēt juridiski ļoti precīzi, t.sk. pie notāra un nostiprināt hipotēku Zemesgrāmatā. Attiecībā uz otro variantu, rīcības brīvība nav tik liela, jo, pirmkārt, automāšīnu var vajadzības gadījumā vieglāk noslēpt. Otrkārt, transporta līdzekli var sadalīt pa detaļām un pārdot pa daļām. Tas viss ļauj secināt, ka aizdevums pret auto, iespējams, nav tā opcija, ko būtu vērts izvēlēties slēgt līgumu.
Situācijās, kad aizņēmājam nav ne auto, ne nekustamais īpašums, Jūs varat mēģināt aizdot naudu pret vērtspapīru ķīlu, pret uzņēmuma kapitāldaļām, autortiesībām vai akcijām. Naudas aizdošana pret vērtslietām vai sadzīves tehniku nav jēgpilns pasākums, jo realizēt savas tiesības pret parādnieku ārkārtas gadījumā ir ļoti grūti.
Kā pareizi noslēgt līgumu?
Ja neesat jurists, pats labākais veids, kā pasargāt sevi no riskiem ir atrast kvalificētu juristu. Precīzi un pareizi sastādīts līgums pasargā abas puses no dažādiem riskiem. Jā, tas, visticamāk, maksās vairākus simtus eiro un ir dārgi, bet, iespējams, nākotnē atmaksāsies ar uzviju. Dažādus līgumu paraugus var atrast arī internetā, bet tie var neatspoguļot pašreiz spēkā esošo likumu nosacījumus.
Saskaņā ar Civillikumu juridiski saistošas ir arī mutiskas norunas. Diemžēl Latvijas prakse pierāda, ka konfliktu situācijā viens vārds tiek likts pret otru un savu tiesību aizsardzība pat tiesā var būt ļoti problemātiska. Rakstiski noslēgts, ideālā gadījumā pie notāra apstiprināts līgums dod daudz lielāku drošību. No otras puses, jau minējām, ka, aizdodot naudu privātpersonai, ir vērts slēgt tikai tādu līgumu, ko būsiet gatavi izmantot. Daudzos gadījumos daudz reālāk un arī vienkāršāk ir saprast, cik maksā kredīts internetā vai bankā, sevišķi ja ir šaubas par otras puses godprātību un neesat ļoti turīgi.