Termins “kredīts” nav latviešu valodas vārds, taču sarunvalodā tiek izmantots ļoti bieži. Ikdienā to mēs lietojam kā sinonīmu vārdam aizdevums un visiem ir skaidrs, ko tas nozīmē. Latīņu valodā, no kurienes “kredīts” ir radies tas nozīmēja ticēšanu vai uzticēšanos (“creditum”, “credere”). Valodnieki varētu teikt, ka, lietojot vārdu salikumu uzticības kredīts, mēs patiesībā sakam uzticības uzticība, bet šādas diskusijas, lai paliek filologiem. Mūsdienās kreditēšana ir kļuvusi par globālās ekonomikas stūrakmeni un to izmanto privātpersonas, uzņēmumi, valstis un pārnacionālās organizācijas.
Saskaņā ar latviešu valodas vārdnīcu kredīts ir naudas līdzekļu, preču vai pakalpojumu izsniegšana uz parādu jeb nomaksu, kā arī šādā ceļā sniegti naudas līdzekļi preces vai pakalpojumi.
Darījuma ietvaros abas iesaistītās puses – aizdevējs (kreditors) un aizņēmējs (debitors) vienojas mutiski vai rakstiski par tā norisi un nosacījumiem. Juridiski abas formas ir vienlīdz spēcīgas, taču praksē parasti tiek izmantoti tieši rakstiskie līgumi. Tie ir uzticamāki un ļauj detalizēti atrunāt visas iespējamās situācijas, kas varētu rasties attiecībās starp abām darījuma pusēm. Slēdzot līgumu, aizņēmējam ir jāmaksā komisijas maksa par finanšu resursu piesaisti, kas tiek noteikta fiksēta vai kā noteikts procents no kredīta summas.
Kreditora galvenā interese aizdodot naudu ir peļņa, kas tiek gūta procentu maksājumu veidā. Procentu maksājumu apmērs ir atkarīgs no uzticības līmeņa, termiņa, darījuma summas un potenciālā riska. Formāli darījums ir izdevīgs abām pusēm, jo debitoram ir vajadzīgs finansējums iecerēto mērķu īstenošanai, bet kreditors vēlas nopelnīt. Reālā dzīvē aizņēmējs vismaz sākotnēji tiek nostādīts lūdzēja lomā un aizdevēja pretimnākšana ir atkarīga no konkurences tirgū un personīgiem aprēķiniem. Atkarībā no pakalpojuma izmantošanas mērķa ir iespējami vairāki kredītu veidi – īstermiņa aizdevums (ātrais kredīts), kredītlīnija (kredītlimits), aizdevums patēriņa vajadzībām (patēriņa kredīts), aizdevums automašīnas iegādei (auto kredīts) vai aizņēmums mājokļa iegādei (hipotekārais kredīts), aizdevums uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai u.c.
Situācijās, kad debitors nav spējīgs veikt samaksu saskaņā ar līguma nosacījumiem, kreditoram ir tiesības veikt parāda piedziņu tiesas ceļā. Atsevišķos gadījumos, kad tiek izmantots kredīts pret nodrošinājumu, ķīla var tikt atsavināta nekavējoties. Likumdošana paredz, ka parāda atgūšanu var vērst tikai pret kredītņēmēju, kas pasargā viņa ģimenes locekļus. Reizēm kredīta parāda piedziņa tiek vēsta arī pret laulātā mantu, kas ir galvenais iemesls, kādēļ Rietumeiropā tiek slēgti laulības līgumi. No debitora viedokļa parāda atmaksa piespiedu ceļā ir pats sliktākais ceļlš, taču tā ir galvenā garantija kreditēšanas procesā. Bez šīs garantijas naudas tiktu aizdota nelielā apmērā, uz īsu apmēru un tikai tad, ja būtu 100% pārliecība par debitora uzticamību. Latvijā tas nozīmētu, ka nauda tiek aizdota
Kreditoram naudas aizdošana ir veids, kā palielināt sava kapitāla apmēru, gūstot procentu maksājumus. Pie mazām summām tas nav nozīmīgi, bet naudas masai, sasniedzot noteiktu līmeni, aizdevēji var dzīvot tikai no procentiem vien. Tā rezultātā visā pasaulē bagātie kļūst aizvien bagātāki, bet nabadzīgie aizvien nabadzīgāki. Valstīs, kas rūpējas par saviem iedzīvotājiem būtu jāizstrādā sistēma, kuras ietvaros tiek dibinātas valsts bankas. Brīdī, kad kredīts tiek atmaksāts pilnā apmērā, valsts banka varētu atgriezt debitoram tā veiktos procentu maksājumus. Šādā veidā tiktu nodrošināts, ka mazāk turīgiem sabiedrības slāņiem ir iespēja uzkrāt kapitālu un tas netiek koncentrēts šauras grupas ietvaros.