Katrs bērns ierodas pasaulē ar saviem uzdevumiem, taču, lai tas izdotos veiksmīgi ir svarīgi saprast naudas jēgu un vietu mūsdienu sabiedrībā. Ja izpratni par naudas lietošanu neiedod vecāki, tad nevajadzētu cerēt, ka šo uzdevumu paveiks skola. Lai sagatavotu bērnu dzīvei par naudu ir jārunā jau no mazotnes.

Esiet atklāti

Latvijā ir daudzi cilvēki, kas kautrējas runāt par naudu, par nopirkto preču cenām. Daļai tas ir kautrīgums un kauns, ka tiek pirktas tikai lētas preces. Citi nevēlas atklāt, ka saņem pārāk mazu vai pārāk lielu algu. Tas ir nepareizi. Attīstītajās valstīs neviens nekautrējas runāt par naudu. Piemēram, Zviedrijā katrs valsts iedzīvotājs var noskaidrot par jebkuru personu, cik tā saņem un, cik nomaksā nodokļos. Ja šobrīd saņemiet mazāk nekā vēlaties, droši to sakiet bērnam. Viņiem izpratne par naudas vērtību ir tikai aptuvena, taču viņi perfekti sajutīs, ja mēģinat kaut ko noslēpt vai nepasakat līdz galam.

Rādiet piemēru

Jūs strādājat veikalā, bankā, celtniecībā, autoservisā, par skolotāju vai ārstu. Nav svarīgi, ļaujiet bērnam redzēt Jūs darbā un pastāstiet, ka par šo darbu Jūs saņemat atalgojumu. Izstāstiet arī, cik nopelnat dienā, nedēļā, stundā. Tas ļaus labāk saprast, cik daudz laiks ir jātērē, lai nopirktu konkrētu preci vai samaksātu par pulciņiem.

Ņemiet līdzi uz veikalu

Ir vecāki, kas neļauj bērniem iepirkties un pat neņem viņus līdzi uz veikalu, jo baidas, ka bērniem būs savi untumi un nāksies veikalā skaidroties. Jā, tas ir iespējams, taču pēc 1 – 2 sarunām, šis jautājums vairs nebūs aktuāls. Pastāstiet bērniem, kādēļ pērkat tieši šo krējumu vai pienu. Visticamāk, ka tam ir akcijas cena, bet pēc sastāva visi pieni un krējumi ir identiski. Pastāstiet, kādēļ esiet gatavi maksāt par Latvijas vai bio, eko precēm. Šāds stāsts labi saderēs ar informāciju par veselīgām maltītēm un paŗtikas ietekmi uz veselību. Pastāstiet, ka lai nopirktu, piemēram, 1 kg laša vai konfekšu Serenāde Jums ir jāstrādā x stundas. Šādi piemēri veicinās izpratni par naudas vērtību daudz labāk nekā tukši apgalvojumi.

Veidojiet kopīgus mērķus un sastādiet budžetu

Bērns vēlas jaunu velosipēdu vai datoru. Tas ir lieliski, taču vēl labāk ir, ja viņam ir iespēja pašam krāti šī mērķa īstenošanai. Nauda, kas tiek uzdāvināta dzimšanas dienās vai nopelnīta vasaras brīvlaika laikā ir daudz vērtīgāka nekā tā, ko vecāki vienkārši iedod. Daudzi bērni savu budžetu veido, taupot uz pusdienu naudas rēķina vai krājot kabatas naudu. Iespējas ir dažādas un katram vecumam atbilstošas. Arī veidojot ģimenes budžetu, bērni var iesaistīties un paust viedokli par ģimenes prioritātēm – remonts vai ceļojums, jauns dīvāns vai plašākas dzimšanas dienas svinības.

Nepiepildiet visas vēlmes

Bērni, kuriem bērnībā tiek nopirkts viss, ko viņi vēlas, nevar atrast savu vietu dzīvē. Grūtības nospraust mērķi rada vajadzību un vēlmju trūkums, jo viss, kas gribēts jau ir nopirkts. Gudri vecāki nepiepilda visas vēlmes un ļauj bērnam domāt, kā savus mērķus sasniegt.

Ja centus nekrāsi, pie eiro netiksi

Liela nauda parasti tiek sakrāta ilgākā laika periodā. Uzdāviniet savam bērnam krājkasīti vai izgatavojiet to kopīgi. Lai naudiņa krājas pamazām un gada beigās jau būs iekrāta ievērojama summa.

Pastāstiet par finanšu sistēmas darbību un kredītiem

Jebkuras Eiropas valsts asinsrite mūsdienās ir finanšu sistēma. Iepazīstiniet bērnus ar valsts finanšu sistēmas uzbūvi un izstāstiet banku darbības principus. Brīžos, kad televīzijā un radio tiek reklamēta kredītlīnija vai citi aizdevumi, ne visi saprot, kas tas ir. Aizņemoties tagad naudu, tā nav dāvana. Vēlāk šī pati nauda būs jāatdod, turklāt jau ar procentiem. Pastāstiet, ka naudu ir viegli aizņemties un iztērēt, bet atmaksāt jau ir daudz grūtāk. Aizņemies svešu, atmaksā savu.

Ziedojiet naudu labdarībai

Spēja nopelnīt naudu un prasmes to iekrāt ir apsveicama, taču mēs nedzīvojam uz vientuļas salas. Sabiedrībā ir daudzi cilvēki, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Ziedojot naudu, laiku, uzmanību un citus labumus, mēs paši jūtamies labāk un arī padaram labākus citus. Bez šīs prasmes var izaugt skopuļi un naudas rausēji, kas gan būs turīgi, taču vienlaikus aŗi nelaimīgi.

Atcerieties – daudz vairāk par Jūsu vārdiem, bērni skatās Jūsu darbos. Esiet par paraugu viņiem.