Kas ir kredītreitings?
Kredītreitings ir instruments (indikatoru kopa), kas palīdz kreditoriem un pakalpojumu sniedzējiem novērtēt klienta spējas un gatavību savlaicīgi apmaksāt finansiālās saistības. Ar šī instrumenta palīdzību kreditori vēlas gūt labāku priekšstatu par debitora uzticamību, naudas plūsmu un iespējamām izmaiņām maksātspējas disciplīnā. Kredītreitingu izmanto gan starptautiskās kredītreitingu aģentūras (Standart & Poor`s, Moody`s, Fitch) vērtējot valstu, pašvaldību un lielo uzņēmumu kredītspēju, gan bankas, apdrošināšanas kompānijas, namīpašnieki, darbadevēji, vērtējot potenciālās sadarbības iespējas ar konkrēto privātpersonu vai uzņēmumu.
Eiropā dažāda veida kredītreitinga aprēķina metodikas darbojas jau vairāk kā sims gadus, bet Latvijā šī instrumenta izmantošana vēl ir savā sākumstadijā. Daudz lielāku uzmanību kreditori un pakalpojumu sniedzēji Latvijā jau tradicionāli pievērš parādnieku reģistros apkopotajai informācijai par privātpersonas kavētajiem maksātājiem. Šīs datu bāzes uztur privāti uzņēmumi – kredītbiroji un ievietot vai aplūkot informāciju par parādniekiem tur var ikviens komersants, kas ir noslēdzis sadarbības līgumu ar konkrēto kredītbiroju.
Kā veidojas mans kredītreitings un kādēļ tas ir svarīgs?
Privātpersonu kredītspējas novērtējums tiek veidots, pamatojoties uz virkni faktoru, un tiek ranžēts skalā no 1 līdz 10 vai pat 1 līdz 1000. Augstāks kredītreitings nozīmē, ka pakalpojuma izmantošana vai preču iegāde būs izdevīgāka. Klientam tiks piemērota zemāka procentu likme un/vai komisijas maksa un arī kopējie līguma nosacījumi visbiežāk būs pretimnākošāki. Tas var būt nozīmīgi arī piesakoties kredītam, kas tiek piešķirts uz īsāku vai garāku atmaksas termiņu.
Jau tradicionāli kredītreitingu visvairāk ietekmē 4 faktori (prioritārā secībā):
- maksājumu vēsture – vai visi maksājumi ir veikti savlaicīgi. Vai ir bijuši kavēti maksājumi, ja, jā, cik ilgi? Vai parāda atgūšana ir nodota parādu piedzinējiem vai tiesu izpildītājiem? Vai ir veikta ārpustiesas vienošanās par parāda apmaksu, maksātnespējas procedūra, kustamā vai nekustamā īpašuma izsole.
- kredītsaistības jeb parādsaistības – šobrīd izmantotie kredītu veidi (auto līzings, hipotekārais kredīts, kredītkartes, ātrais kredīts, patēriņa kredīts, studiju vai studējošā kredīts) un to kopējais apmērs. Cik lieli ir ikmēneša maksājumi, kāds ir parādu apmaksas termiņš. Jo mazākas saistības, jo labāk.
- kredīta izmantošanas vēsture – cik ilgi jau izmantojat aizdevumu(s). Ilga un savlaicīga kredītsaistību izpildes disciplīna tiek vērtēta pozitīvāk nekā godrpātīgi pildītas saistības pāris mēnešu garumā.
- jauni kredīti – piesakoties papildus aizdevumam, kreditors vērtē, cik nesen esat ņēmuši pēdējo aizdevumu. Ja tikko esat ņēmuši, piemēram, patēriņa kredītu vai kredītkarti un gribēsiet paņemt hipotekāro aizdevumu , tas var tikt vērtēts kā risku palielinošs faktors.
Tradicionāli pirmie 2 kredītreitingu ietekmējošie lielumi veido gandrīz 70% no kopējā kredītreitinga, taču kā jau minējām katrā valstī tiek izmantota cita metodika un nereti galvenā uzmanība tiek pievērsta kredītvēsturei..
Kādi papildus faktori var ietekmēt iespējas sadarboties vai saņemt kredītu?
Kredītreitings ir nozīmīgs faktors, taču tā ir tikai daļa no kopējās formulas, kas palīdz kreditoriem pieņemt lēmumu. Papildus kredītreitingam praksē aizdevēji un citi komersanti var ņemt vērā arī daudzus citus faktorus:
- vai pēdējā gada laikā esat izmantojuši patēriņa vai sms kredītus
- kādiem mērķiem tērējat līdzekļus un, cik lielu daļu novirzat alkoholam, izklaidēm un azartspēlēm
- vecums
- ienākumi
- izdevumi
- sociālie pabalsti
- darba vieta
- attiecību statuss (precējies/neprecējies)
- bērnu skaits
- dzīves vieta
- aktīvi (uzkrājumi, piederošie kustamie un nekustamie īpašumi)
Visu šo faktoru izvērtējums ir sarežģīts un mūsdienās lielākā daļa kreditoru sākotnējo izvērtēšanu uztic speciālām datorprogrammām. Saņemot atbildi, kredītspeciālists vai kredītu piešķiršanas komisija var pieņemt lēmumu, balstoties uz līdzšinējo pieredzi un vēl citiem, sev zināmiem apsvērumiem. Ikdienā, runājot par kredītvēsturi, lielākā daļa cilvēku patiesībā runā par kredītreitingu, kas ir daudz plašāks nekā kreditēšanas vēsture.