Parādu piedziņa no privātpersonām

Latvijā parādu piedziņa no fiziskām personām noris, lai panāktu, ka privātpersona pilda noslēgtos līgumus – atmaksā parādu vai samaksā par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem. Lielākā daļa kreditoru (banka, nebanku kreditori) un pakalpojumu sniedzēju (fiziskas, juridiskas personas) cenšas sākotnēji saņemt samaksu, vienojoties ar parādnieku. Tā kā sarunas ne vienmēr dod rezultātu, tiek iesaistīti parādu piedziņas uzņēmumi.

Parādu piedziņa Latvijā

Parādu piedzinēji
Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, Latvijā ir noteikta speciāla parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas kārtība (29.01.2013.Ministru kabineta noteikumi Nr. 64). Licences izsniedz un komersantus uzrauga Patēretāju tiesību un aizsardzības centrs. Lai atgūtu naudu parādu piedziņas uzņēmumi nav tiesīgi a) aizskart parādnieka kustamo vai nekustamo mantu, b) bloķēt kontus. Tāpat saskaņā ar likumdošanu parādu piedzinēji nedrīkst c) apmeklēt parādnieku dzīvesvietā vai darba vietā bez iepriekšējas piekrišanas, d) aizskart godu vai cieņu, e) sniegt maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām, f) sazināties svētdienās un svētku dienās.

Ar parādnieku drīkst sazināties tikai a) laikā no plkst. 21.00 līdz 8.00, turklāt tikai b) izmantojot līgumā norādīto kontaktinformāciju un līdzekļus. Ja ar parādnieku šādā veidā nav iespējams sazināties, piedzinējs drīkst izmantot kontaktinformāciju, ko ieguvis iepriekš sazinoties ar parādnieku. Tas nozīmē, ka uzņēmumi nedrīkst sūtīt vēstules vai zvanīt kolēģiem, draugiem, radiem. Nav pieļaujama arī saziņa sociālajos tīklos, ja iepriekš neesi devis šādu piekrišanu. Situācijās, kad nekas, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs vai pats kreditors nosūta rakstveida vēstuli uz parādnieka deklarēto dzīvesvietu. Praksē liela daļa uzņēmumu vēstuli sūta uzreiz, jo par tās izsūtīšanu viņi vēlāk drīkst prasīt atlīdzību (ne vairāk kā 7 eiro).

Visi licencētie parādu piedziņas uzņēmumi

Kā notiek parāda piedziņa ?

Neatkarīgi no tā vai parāda piedziņu veic pats uzņēmums vai parādu piedzinējs, procedūra ir samērā līdzīga. Vispirms telefonsarunas laikā tiek mēģināts panākt kompromisu. Nākamais solis ir vēstules nosūtīšana. Vēstulē tiek ietverta šāda informācija a) parāda fakts, b) apmaksas kārtība un termiņu, c) informācija par parāda piedziņas uzņēmumu, tā izdevumiem, d) kontaktinformācija. Parādniekam 21 dienas laikā no vēstules saņemšanas brīža ir iespēja izteikt iebildumus par parāda faktu, apmēru un termiņu (Saskaņā ar likumdošanu ierakstīta vēstule tiek uzskatīta par saņemtu 5 darbadienas pēc tās izsūtīšanas). Arī parādu piedzinējs var iebilst pret parādnieka argumentiem, sniedzot atbilstošus pierādījumus – čeku, līgumu kopijas u.c. nepieciešamās ziņas. Visus parādu piedziņas izdevumus vēlāk sedz parādnieks, tomēr izdevumiem ir jābūt pamatotiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta “Noteikumiem par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” Nr. 61, 29.01.2013. parādu piedziņas kompānijas nedrīkst prasīt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies:

• neievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma prasības;
• nosūtot rakstisku atgādinājumu parādniekam biežāk nekā vienu reizi divās nedēļās vai biežāk par trīs reizēm visa parāda atgūšanas procesa laikā;
• pēc parāda apmaksas kreditoram vai pakalpojuma sniedzējam. Izņēmums – kreditors saņem naudu, bet parādu piedziņas uzņēmums jau ir uzsācis naudas atgūšanu. Ja process jau ir sācies, parādniekam būs jāsedz parādu piedzinēja izdevumi (piemēram, vēstules nosūtīšanas izdevumi);
• veicot objektīvi nevajadzīgas un nepamatotas darbības parāda atgūšanai;
• veicot darbības, kas atzīstamas par negodīgu komercpraksi (saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu).

Parādu piedziņas vienkāršākais veids

Situācijās, kad parādnieks ir bezatbildīgs, parāda summa nepārsniedz 15 tūkstošus eiro un ir zināma deklarētā dzīvesvieta, ir iespējama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Procedūras ietvaros kreditors vai tā pārstāvis var iesniegt prasību rajona vai pilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļai. Pieteikums jāiesniedz, ņemot vērā parādnieka deklarēto dzīvesvietu. Tiesa, saņemot pieteikumu, nosūta parādniekam vēstuli, kurā lūdz apmaksāt parādu vai sniegt iebildumus. Svarīgi – vēstule tiek izsniegta pret parakstu. Ja vēstule tiek saņemta un 14 dienu laikā netiek sniegti iebildumi, tiesa pēc tam 7 dienu laikā pieņem lēmumu par saistību piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmums pēc tam tiek nosūtīts pieteicējam un parādniekam. Pieteicējs ar šo lēmumu var pēc tam iet pie tiesu izpildītājiem, lai apķīlātu parādnieka mantu vai atgūtu naudu citiem, likumā noteiktiem līdzekļiem.

Parādniekam ir tiesības  sniegt iebildumus vai noraidīt pieteicēja prasību. Ja tas notiek, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Tas nozīmē, ka parāda atgūšana piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā ir iespējama tikai tad, ja parādnieks ir pasīvs un vai labprātīgi veic samaksu.

Parāda piedziņa no privātpersonas tiesas ceļā

Situācijās, kad kreditors, pakalpojuma sniedzējs, parādu piedzinējs vai privātpersona nespēj panākt līguma saistību izpildi, nakamais solis ir tiesa. Iesniedzot prasību tiesā, ir jārēķinās, ka Latvijā tiesas ir noslogotas un process var aizņemt no vairākiem mēnešiem, līdz vairākiem gadiem. Vairumā gadījumu parādniekam ir iespēja pagarināt tiesas procesu – sniedzot savus argumentus, iebildumus, neierodoties uz tiesas sēdi vai veicot attiecīgas procesuālas darbības. Metodes ir dažādas, taču beigās tiesa, visticamāk, nolems par labu kreditoram un liks parādniekam apmaksāt arī tiesas izdevumus. Pēc tiesas lēmuma parāda piedziņa tiks nodota tiesu izpildītājiem, kas rīkosies saskaņā ar likumdošanu, lai izpildītu tiesas lēmumu.

Vai, atgūstot parādu, tiek sabojāta kredītvēsture ?

Ziņas par parādnieku tiek ietvertas parādnieku reģistrā, ja maksājumu saistības tiek kavētas ilgāk par 60 dienām vai ir iestājies parāda piedzinēja paziņojumā noteiktais termiņš iebildumu izteikšanai un parāds šajā laikā nav samaksājis parādu. Jums ir iespēja pārbaudīt kredītvēsturi internetā, taču pilnīgu precizitāti nevar garantēt. Parādnieku datu bāzes Latvijā uztur gan valsts institūcijas, gan vairāki privātie uzņēmumi. Saskaņā ar likumdošanu Ziņas par parāda faktu melnajos sarakstos ir jāuzglabā trīs gadus pēc saistību novēršanas. Vai komersanti šo prasību reāli ievēro un neuzglabā datus ilgāk publiski nav zināms. Cilvēkiem, kuri ir iekļauti parādvēstures datubāzē ir jārēķinās, ka dabūt kredītu ar sliktu kredītvēsturi vienmēr ir krietni sarežģītāk, jo uzticības kredīts šādam klientam ir zemāks. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas pārskatāmā nākotnē pirkt mājokli kredītā vai izmantot, ir būtiski saglabāt pozitīvu kredītvēsturi un pildīt līgumsaistības noteiktajā termiņā. Parāda piedziņa nekad nav patīkams process un vienmēr padara jebkuru darījumu parādniekam dārgāku.